Atceras novadnieci operdziedātāju Alīdu Vāni

Tārgalē 11. oktobrī vienmēr godina mūsu novadnieces, pasaulslavenās operdziedātājas Alīdas Vānes piemiņu. Tas notika arī šoruden, kad pie “Jaunalkšņu” mājas, kura māksliniece pavadīja pēdējos dzīves gadus, pulcējās Tārgales pamatskolas audzēkņi ar skolotāju Margitu Kronbergu un Tārgales pagasta kultūras darba organizatori Ilgu Pornieci, lai pēc tam dotos uz Doku kapiem, kas ir Alīdas Vānes pēdējās atdusas vieta.

Ilgas Pornieces foto

Pasaulē viņa nāca 1899. gada 11. oktobrī Sarkanmuižas pagastā, mūža miegā aizmiegot 1969. gada 27. februārī Rīgā. Jāņa Vānes un viņa sievas Teofilas meita pēc 1905. gada revolūcijas kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Bostonā, kur sāka mācīties muzicēšanu. Amerikā Alīda pabeidza Tirdzniecības skolu. Skolā viņa bieži uzstājās dažādos koncertos, spēlēdama vijoli un dziedādama,  lai gan to, kā pareizi dziedāt, viņai neviens vēl nebija mācījis. Daudzi skolotāji teica vecākiem, lai sūta meitu skolot balsi. Un vēlāk vecāki tam piekrita.

No 1922. līdz 1931. gadam Alīda dzīvoja Itālijā un mācījās Milānā pie dziedāšanas pedagoga Mario Vitorio Vanco, apgūstot virtuozo belcanto dziedāšanu, bet no 1931. gada līdz 1937. gadam ar dažādām opertrupām uzstājās Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Urugvajā, Čīlē un Holandē. Viņa ar ovācijām tika sagaidīta vairāk nekā 30 pasaules operteātros. Mākslinieces lielā slava sākās jau ar pašu pirmo uznācienu uz skatuves Dezdemonas lomā Dž. Verdi operā “Otello”, bet savā skatuves mūžā viņa dziedājusi visdažādākā rakstura lomas, sākot ar visdramatiskākajām – Aīdu, Leonoru, Abigeilu, Tosku – līdz pat liriski maigām – Grietiņu Guno “Faustā” un Bolto “Mefistofelī”, Elzu Vāgnera “Loengrīnā”.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņa bija Latvijas Nacionālās operas soliste, bet pēc Otrā pasaules kara līdz 1952. gadam strādāja LPSR Valsts Filharmonijā un uzstājās koncertos Rīgā un Jūrmalā, bet visbiežāk – nelielos lauku tautas namos. Māksliniece cerēja, ka viņa būs vajadzīga latviešu tautai, bet diemžēl šīs cerības nepiepildījās. Operas durvis viņai bija slēgtas, tomēr Tārgalē Alīdu visi mīlēja, jo viņa nebija lepna un iedomīga. Dziedātāju raksturoja taisnīgums un prasīgums gan pret sevi, gan citiem. Mūža beigās Alīda Vāne jutās iekšēji dziļi dvēselē salauzta, bet ārēji viņa to centās neizrādīt.

Mūsu novadniece ir vienīgā tāda mēroga māksliniece, kas nākusi no Tārgales, no Ventspils puses. Viņa bija spoža zvaigzne opermākslas debesīs.