< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Pirmo reizi 26. martā svinēs Lībiešu mantojuma dienu

Pirmo reizi 26. martā svinēs Lībiešu mantojuma dienu

2023-03-20, 09.50

Pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, kas šogad būs 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena, kuras svinēšanai pievienoties aicināts ikviens. Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.

Lībiešu mantojuma diena, skaidro Lībiešu institūta projekta vadītāja asistente Māra Vīgerte, ir šogad aizsākama tradīcija, kas iecerēta kā simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšana un godināšana. Šajā dienā ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām tiks iezīmētas novadiem būtiskas un it īpaši ar lībiešiem saistītas vietas. Tāpat daudzviet notiks lībiešu putnu modināšanas rituāls, kura saknes meklējamas tālā senatnē.

Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs 26. martā lībiešu karogam ļaus plīvot ne tikai Lībiešu sētā, bet arī pie pagasta pārvaldes. Savukārt folkloras kopas “Kāndla” dalībnieki aicina ikvienu plkst. 12 Liepenē pie publiskās pieejas jūrai piedalīties zibakcijā “Putnu modināšana”, dziedot īpašu putnu modināšanas dziesmu “Tšītšōrlinkizt” (Čīčorputni). Tajā ir šādi vārdi: “Čīčōrputni, čīčōrputni, nu ir laiks augšā celties, čīčōr, čīčōr! Garu miegu gulējuši, nakšu naktis, dienu dienas, čīčōr, čīčōr!”   

Putnu modināšana ir sena, tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās, piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie “lībiešu putniņi” – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās, putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina.

Jāatgādina, ka lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta un senie iedzīvotāji, kas saglabājuši savu valodas un kultūras savdabību līdz pat mūsdienām. Lībiešu mantojums sniedzas ievērojami dziļāk un plašāk – lībieši, kas savulaik apdzīvojuši teju trešdaļu Latvijas, gadu tūkstošu laikā ir devuši nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē. Lībiskās saknes ir dziļi ieaudušās Latvijā kopumā, taču īpaši tajos novados, kuros lībieši savulaik dzīvojuši. Tas atklājas valodā, it īpaši latviešu valodas lībiskajā dialektā, vietu nosaukumos, pilskalnos, svētvietās un tradīcijās.

Sīkdatnes

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.

Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:

Apstiprināt izvēlētās

Detalizētāka informācija par privātuma politiku un izmantotajām sīkdatnēm